Sestdienas spēle kļuva par sporta kluba “Liepājas metalurgs” spēcīgākās hokeja komandas pēdējo maču šās sezonas Baltkrievijas ekstralīgā. Ceturtdaļfināla ceturtajā mačā mūsējie spraigas cīņas galotnē ar 2:3 piekāpās Grodņas komandai “Neman”.
Baltkrievijas ekstralīga.
“Liepājas metalurgs” – “Neman” 2:3 (0:0, 1:2, 1:1).
Sērijā: 1-3.
Liepāja. 10. marts, 313 skatītāju.
Tiesneši: V. Bikovskis, G. Zviedrītis, I. Deduļa, D. Goļaks.
Vārti: 28:18 Kolosovs (Ļisičkins, Kuzņecovs) – 0:1 (vair.), 33:08 Skvorcovs (Zabis, Mickēvičs) – 1:1, 34:25 Polušins (Ļisičkins, Kuzņecovs) – 1:2. 56:58 Tūbelis – 2:2, 58:31 Bojarčuks (Gļebovs, Kukuškins) – 2:3.
Metieni: 32 (8+14+10) – 46 (19+15+12).
Soda minūtes: 8 (4+2+2) – 12 (2+6+4).
Vārtsargi: Kalniņš – Brikuns.
Labākie spēlētāji: Ališausks – Polušins, Bojarčuks.
Piepildījās novēlējums viesiem neaizmirst pārliecinošo piektdienas uzvaru. Viesu galvenais treneris Dmitrijs Kravčenko pēc sestdienas mača gan vairāk runāja par to, ka piektdien vienkārši nebija metalurgu diena, tomēr abu komandu otrajā cīņā Liepājā acīs krita tas, ka viesiem trūkst iepriekšējā vakara sportiskās agresivitātes. “Neman” hokejisti izskatījās pārlieku nomierinājušies, viņi atkal bija atgriezušies “spēlē paši un ļauj spēlēt citiem” gultnē. Turklāt mājinieki izvairījās no noraidījumiem cīņas ievadā, iztika bez rupjām kļūdām, ar katru mača minūti ieguva aizvien lielāku pārliecību, ka viesi ir nokožami. Būtisks bija Jāņa Kalniņa ieguldījums – tā atkal bija viņa diena, turklāt viesi ļoti jau nu bieži izniekoja izcilas vārtu gūšanas iespējas no nelielas distances. Kalniņš kastē bija lielisks, bet vērojot viesu uzbrucēju sniegumu, atkal jau gribējās runāt par sportiskās agresivitātes trūkumu.
Vadībā gan “Neman” tomēr izvirzījās, izmantojot Liepājas vārtsargu tradicionālo spēles manieri – ripas atsišanu vārtu priekšā. Ja aizsargi pievedceļus savam cietoksnim notīra, tad viss ir kārtībā, bet, ja nē, tad par vārtu zaudējumu nav jābrīnās. Mūsējie atbildēja ar nelielu ofensīvu, otrā maiņa bīstami meta pa vārtiem, bet atbildēt ar atlēkušās ripas pielabošanu viesu vārtos neprata, vai nu veiksmes pietrūka, vai nu ripa pustukšu vārtu priekšā pārāk lēkāja, vai arī grodņiešu vārtu vīrs Igors Brikuns prasmīgāk izvēlējās ripas atsišanas virzienu. Tomēr vārti mūsējo izpildījumā brieda un nobrieda – no petaka neizšķirtu panāca Gunārs Skvorcovs. Diemžēl neizšķirtu neizdevās nostabilizēt, un viesi izmantojot to, ka mūsējie savā zonā pazaudēja uzbrucēju Aleksandru Polušinu, drīz vien atkal izvirzījās vadībā. Savukārt liepājniekiem atkārtoti panākt neizšķirtu pēc Nerjus Ališauska spēcīga metiena liedza vārtu stabs.
Bet arī bez tā cīņa bija kļuvusi aizraujoša. Radās iespaids, ka laukumā sacenšas ne tikai divu valstu hokejisti, bet arī divu valstu tiesneši. Katrā ziņā tendence mazliet atgādināja piektdienas spēli, kad Vasīlijs Bikovskis pārsvarā ievēroja mūsējo pārkāpumus, bet Gints Zviedrītis sodīja viesus. Tādējādi šajā ziņā vismaz saglabājās kaut kāds līdzsvars. Par daļu no tiesnešu lēmumiem varēja neizpratnē paraustīt plecus, piemēram, par bullīti uz Kalniņa vārtiem, bet pēc sestdienas vismaz nav liela pamata runāt par soģu darbību būtisku ietekmi uz mača iznākumu, lai gan pamatlaika izskaņas epizodē, kad apmalē iegrūda Ventu Feldmani, divas minūtes viesiem prasīt prasījās.
Bet līdz tam notikumi attīstījās mūsējiem puslīdz labvēlīgi. Kamēr viesi turpināja apjukt Kalniņa vārtu tuvumā, piemēru “Metalurga” uzbrucējiem parādīja aizsargs Ališausks, vienatnē izraujoties līdz Brikuna vārtiem. Viesu vārtsargs Brikuns gan allaž glāba, līdz 57. minūtē rezultāts tomēr kļuva neizšķirts. Abi tiesneši gan kādu brīdi pētīja vai pēc Raimonda Tūbeļa tālmetiena ripu vārtos Skvorcovs neielaboja ar kāju, bet vārtu guvumu ieskaitīja – 2:2. Varianti mūsējiem bija jau visas līdzšinējās cīņas gaitā, bet nu izredzes aizķerties palielinājās vēl vairāk. Diemžēl tā paša Tūbeļa ievadītā neveiksmīgo epizožu virkne beidzās ar viesu uzvaras vārtu guvumu pusotru minūti līdz pamatlaika beigām.
Andris Sudmalis
„Kurzemes Vārds”
Atbalstītāji
