Pēc otrdienas uzvaras “Liepājas metalurgs” hokejisti ir nokļuvuši uzvaras attālumā no Latvijas hokeja čempionāta zelta medaļām. Otrdienas vakarā mūsējie savā laukumā komandu “Ozolnieki/Monarch” pārspēja ar 4:2, sērijā līdz četrām uzvarām panākot vadību 3-1.
Latvijas virslīga, fināls.
“Liepājas metalurgs” – “Ozolnieki/Monarch” 4:2 (2:0, 0:0, 2:2).
Sērijā: 3–1.
Liepāja. 10. aprīlis, 805 skatītāju.
Tiesneši: G. Zviedrītis, E. Odiņš, M. Mogdanovs, R. Jučers.
Vārti: 5:04 Liepiņš (Straupe, Diļevka) – 1:0, 13:49 Gipters (Straupe, Liepiņš) – 2:0 (vair.). 52:30 Diļevka (Straupe, Hodzko) – 3:0, 53:13 Tiļļa – 4:0 (soda metiens), 54:02 Grāvītis (Bisenieks) – 4:1, 57:24 Grāvītis (Bisenieks, Gončaruks) – 4:2
Soda minūtes: 8 (0+6+2) – 12 (4+4+4).
Vārtsargi: Grīnvalds – Kuzņecovs.
Metalurgi pirmajā periodā reti pameta viesu zonu. Mūsējie bija dažādojuši savu uzbrukumu arsenālu, pamainot akcentus no tālmetieniem un cīņas vārtu priekšā uz iespēlēm vārtu priekšā no laukuma malām. Pirmajās sekundēs un minūtēs viesu vārtu vīram Kuzņecovam nācās rauties melnās miesās. No vienas puses vārti metalurgu izpildījumā vairāk nekā vienkārši brieda, bet no otras puses sekmīgais sniegums Kuzņecovam varēja palīdzēt ieiet spēlē, samazinot mūsējo izredzes uz panākumu. Bet, kas notiek tad, ja neiemet tu, atkārtot ir lieki.
Par laimi par šo sporta nerakstīto likumu nenācās daudz lauzīt galvu, jo sestās minūtes sākumā mājinieki beidzot atklāja mača rezultātu. Diļevka ielauzās sāncenšu zonā, un, lai arī tika atbruņots, ripa veiksmīgi nonāca pie aizsarga Liepiņa, kurš no neliela attāluma ieslidināja to vārtos. Progresējusi bija arī metalurgu saspēle vairākumā, ko pat gribētos nosaukt par teju vai interesantāko šosezon. Ja pirmajā vairākumā tā augļus vēl nedeva, tad nedaudz vēlāk mūsējie savu pārsvaru dubultoja. Nostrādāja vecais ierocis – atspēle uz zilo līniju aizsargam Gipteram, bet to, ka Mārtiņš no tāda attāluma var iemest, viņš teicami apliecināja kļūstot par “Metalurga” rezultatīvāko aizsargu Baltkrievijas ekstralīgā.
Sākot no otrā perioda aizvien vairāk darba bija Grīnvaldam, tomēr laukumā joprojām dominēja metalurgi. Lai palielinātu pārsvaru galvenokārt pietrūka aukstasinības, bet darbu aizsardzībā metalurgiem vairoja noraidījumi. It sevišķi divi pēc kārtas otrās trešdaļas vidū, kad monarhi, klausot sava imperatora Gundara Pastes rīkojumam pēc iespējas vairāk mest pa vārtiem, pamatīgi uzspieda uzbrukumā. Vārtus viesi šajā laikā neguva, bet daži no “Ozolnieki/Monarh” komandas pieredzējušajiem spēlētājiem uz komandas soliņa atgriezās ar pārgurumā saviebtām sejām. Mūsējo temps sāncenšiem acīmredzami bija krietni par augstu. Tomēr acīmredzamais pārsvars metalurgiem bija jāpārvērš vēl kādos gūtos vārtos, jo joprojām svaigā atmiņa ir virslīgas pusfināla mačs, kura pēdējā periodā “Monarhs” cīņā pret “Junioru” atspēlējās no 1:3 un uzvarēja ar 5:3.
Vārtu garšu liepājnieki atguva pēdējā trešdaļā. Viesiem vairs nebija ko zaudēt un viņi rāvās uz priekšu atbrīvojot ledu mūsējo pretuzbrukumiem. Izgājienu vienatnē pret Kuzņecovu meistarīgi izmantoja Diļevka, bet par Tiļļas izrāviena kavēšanu piešķirto bullīti realizēja pats cietušais, panākot 4:0. Mača pēdējās minūtēs monarhi skaidri parādīja, kas notiks ja mūsējie sevi pāragri kronēs par čempioniem. Divas liepājnieku paviršības tika sodītas ar eksmetalurga Grāvīša diviem vārtiem, un, lai arī metalurgi pēc pusminūtes pārtraukuma cīņas galvenos notikumus atkal pārcēla uz viesu zonas, spēles galotne varēja būt vēl saspringtāka.
Andris Sudmalis
„Kurzemes Vārds”
Atbalstītāji
